|
“Šādam dokumentam bija jābūt jau sen, lai gan arī vairumā citās federācijās tādu nav, bet tā lai paliek citu federāciju problēma. Ir jābūt skaidri un nepārprotami noteiktam, ko federācija gaida, par ko maksā un ko par to vēlas saņemt. Lai nebūtu nekādu pārpratumu un spekulāciju. Lai ir uz ko atsaukties!” uzskata Kristians Rozenvalds.
“Šis dokuments nav mūžīgs, taču, ņemot vērā šī brīža situāciju, tas varētu būt aktuāls vēl vismaz pāris gadus. Tā ir izšķiršanās par to, ka mēs nevis koncentrējamies uz vienu vai pāris sportistiem, bet gan veidojam ilgtermiņa pamatus, lai mums ir daudz treneru, daudz klubu, daudz pašvaldības un daudz jauniešu, kuri ir iesaistīti Latvijas izlases atlases procesā,” norāda Kristians Rozenvalds.
Lēmuma ir noteikts, ka Latvijas badmintona federācija nepieprasa medaļas un obligātās uzvaras, ne individuāli, ne komandām, taču vēlas redzēt cīņu un tiekšanos pēc uzvaras un medaļām. “Mēs vēlamies, lai, pārstāvot Latviju, katrs izlases dalībnieks individuāli parādītu savu vislabāko sniegumu, parādītu cīņu par katru izspēli un cīņu par katru punktu, arī tad, ja komandas vai konkrētās spēles rezultāts ir it kā bezcerīgs,” teikts Latvijas Badmintona federācijas Valdes lēmumā.
“Izlasē ir jāiesaista pēc iespējas plašāka klubu un pašvaldību pārstāvniecība, lai tas nav tikai viena vai pāris klubu projekts, taču, vienlaicīgi neatsakoties no sportiskā principa, ka izlasē ir jābūt visi labākie. Mērķis ir pēc iespējas vairāk jauniešu, klubu un treneru iesaistīšana augstu sasniegumu sportā. Kā izmērāms lielums ir attiecīgā vecuma jauniešu skaits, kuri ir gatavi turpināt ieguldīties treniņos, lai attīstītos un cīnītos par vietu izlasē nākamiem čempionātiem. Kā izmērāms lielums ir arī treneru, klubu, un pašvaldību skaits, kuras iesaistītas Latvijas izlases atlases procesā,” rakstīts Valdes lēmumā.
Kristians Rozenvalds kā piemēru min Latvijas U17 izlases komplektēšanas principus, kad izlasē ir gan visi labākie, gan arī panākta pārstāvniecība no 6 pašvaldībām - Siguldas, Rīgas, Jelgavas, Valmieras, Talsiem un Liepājas. “Jā, izlasi varēja nokomplektēt arī tikai no Siguldas jauniešiem, varēja formāli papildināt ar vēl 2-3 pašvaldībām vai klubiem. Bet šobrīd izlasē ir iesaistīti 11 jaunieši, kas ir ļoti daudz, taču kā blakne ir tas, ka neviens nespēlēs vairāk kā 2 kategorijās. Tādējādi ir gan kvalitāte, gan masveidība,” skaidro Kristians Rozenvalds.
Latvijas badmintona federācijas Valde ir noteikusi, ka izlasē jāiesaista maksimālo dalībnieku un treneru skaitu, kāds iespējams saskaņā ar turnīra nolikumu un budžeta tā brīža iespējām. Labāk pieticīgāk, bet masveidīgāk!
Valdes lēmumā tiek skarti arī sociālie jautājumi. “Jauniešu izlases veidošanā jāvadās pēc sociālas vienlīdzības principa, lai ģimenes vai pašvaldības finansiālā rīcībspēja, kā arī jauniešu attālinātība no centra nemazina iekļaušanās iespējas. Mēs piemērojamies vājākajiem, velkot viņus uz augšu, nevis piespiežam nabagākos atteikties par labu bagātāko iespējām. Tad metamies kopā pēc katra iespējām, bet pēcāk dalāmies brālīgi!” teikts Valdes lēmumā.
Tāpat Latvijas badmintona federācijas valdes ar šo lēmumu nosaka audzinošas prasības. “Latvijas izlases dalībniekiem jābūt kā savas valsts un badmintona patriotiem, atbalstot savu un citu vecuma grupu spēlētāju sniegumu, atbalstot citus Latvijas sportistos citos sporta veidos, kā arī sekojot līdzi tam, kā spēlē Eiropas un Pasaules spēcīgākie badmintona spēlētāji. Dalība izlasē veicina jauniešu un treneru socializāciju, sniedz jaunu pieredzi un sekmē iesaistīšanos sabiedriskās aktivitātes, kuras pamudina arī citus attiecīgā vecuma jauniešus būt izlases kolektīvā. Dalībai Latvijas izlasē ir jābūt kā papildus iespējai dzīvē, savukārt iesaistīto treneru, klubu, pašvaldību uzdevums ir līdzdarboties pie tā, lai izlases dalībniekiem būtu pēc iespējas vairāk šādas papildus iespējas,” teikts Latvijas Badmintona federācijas Valdes lēmumā. |
