|
Godātie kolēģi!
Es atvainojos par pārpratumiem, kas radās saistībā ar interešu konfliktu, kad es kā Latvijas badmintona federācijas ģenerālsekretārs, Jelgavas badmintona kluba vadītājs un vienlaicīgi arī divu Jelgavas bērnu tētis, biju arī 23. un 24.aprīlī Valkā notikušā Latvijas čempionāta badmintonā jauniešiem U11 - U17 galvenais tiesnesis. Lai gan es nekādi neietekmēju sacensību gaitu un rezultātus, tā, viennozīmīgi, bija nepareiza prakse, un es apsolu, ka tā vairs neatkārtosies.
Tā bija mana iniciatīva, ka sacensību galvenais rīkotājs nevar būt arī sacensību galvenais tiesnesis. Tā ir normāla prakse visā pasaulē, ne tikai badmintonā. Sākumā es kā sacensību galveno tiesnesi uzrunāju Latvijā zinošāko tiesnesi Gunāru Lūsveri, bet viņš tikai sacensību pirmās dienas vakarā atgriezās no ārzemēm, savukārt Kristaps Pilveris, kurš bija Latvijas čempionāta galvenais tiesnesis 2015.gadā, nevarēja tobrīd doties uz Valku. Arī tiesāšanā pieredzējušajam cēsiniekam Olģertam Tīlikam šis laiks bija aizņemts. Un diemžēl, vairāk mums Latvijā nemaz nav tiesnešu. Lūk, darba lauks arī man un Latvijas badmintona federācijai...
Vēlāk, Valkā uz vietas jau meklējot risinājumu, tai skaitā tāpēc, ka apzinājos, kā izskatās šāds interešu konflikts, radās ideja gan par to, ka citkārt galvenā tiesneša funkcijas var pildīt Latvijas badmintona federācijas Valdes loceklis un Ētikas komisijas vadītājs Elmārs Pitura, gan arī Dāvis Lozda, kurš šīs sacensības ļoti profesionāli novadīja.
Citkārt gadījumos, kad turnīrā nepiedalītos mani bērni, tā būtu normāla prakse, ka arī federācijas ģenerālsekretārs pilda sacensību galvenā tiesneša pienākumus, un tā notiek daudzviet Eiropā un Pasaulē. Jo galvenā tiesneša svarīgākais uzdevums ir federācijas interesēs nodrošināt, ka sacensības notiek saskaņā ar Pasaules badmintona federācijas noteikumiem un federācijas apstiprināto sacensību nolikumu.
Saprotams, ka piedaloties arī maniem bērniem, un viens no viņiem turklāt pretendēja uz čempiona titulu visās trijās kategorijās, es nevarēju būt vienaldzīgs. Gluži kā ikviens tētis, es nevarētu mierīgi un neitrāli noskatīties kaut kur zāles tālākajā stūrī, vēl jo vairāk tāpēc, ka, ja runājam par Paulu, tad esmu ne tikai tētis, bet arī viņa vienīgais treneris. Arī Paulam kā spēlētājam ir tiesības, ka viņam ir padomdevējs laukuma malā, gluži kā ikvienam citam spēlētājam.
Bet citādi, šis bija aizsākumiem ļoti bagāts Latvijas čempionāts jauniešiem. Tas notika divu dienu garumā, vienlaicīgi visām 4 vecuma grupām. Jauniešiem vairs nebija jāspēlē 10 spēles vienā dienā, kā iepriekš. Treneriem un vecākiem nebija jāizbrīvē divas nedēļas nogales diviem dažādiem Latvijas čempionātiem. Jauniešiem bija iespēja piedalīties kopīgās sestdienas vakara izdarības, kā arī sestdienas rītā kopīgi nodziedāt Latvijas valsts himnu, pirms tam parādot savus mājās sagatavotos priekšnesumus atklāšanas ceremonijā. Pirmo reizi Latvijas čempionāts jauniešiem notika pavasarī, šādi rezumējot aizvadīto mācību gadu un treniņu sezonu. Manuprāt, ļoti nozīmīgas pārmaiņas un iniciatīvas. Un žēl, ka mana kļūda - vienlaicīgi būt arī par šo sacensību tiesnesi, šos jauninājumus nedaudz aizēnoja. Man tā būs mācība.
Vēlreiz atvainojos! |