2024. gada 25. martā notika Latvijas Badmintona federācijas (turpmāk tekstā - LBF) kārtējo biedru kopsapulce, tā norisinājās Rimi Olimpiskā centra sanāksmju zālē un attālināti platformā Zoom. 

Ar lēmējtiesībām Biedru sapulcē piedalījās 16 LBF biedri, kā arī Valde pilnā sastāvā. Sapulcē bez balsstiesībām piedalījās arī LBF Tiesnešu komisijas vadītājs G. Lūsveris. Ar sapulces dokumentiem var iepazīties šeit.

Atskats uz 2023. gadu Latvijas badmintonā

Biedru sapulces iesākumā LBF valdes locekļi sniedza atskaites biedriem par padarīto 2023. gadā. Pirmais vārdu ņēma Valdes loceklis Artūrs Ķelpe. Viņš izklāstīja paveikto Latvijas izlases menedžera darbā un uzteica sadarbību ar izlases treneri.

Nākamais runāja Valdes loceklis Jānis Sala. Viņš atgādināja par Federācijas paveikto saistībā ar jauniešu kausu un turnīru Victor Latvia International, tostarp par darbu finansējuma piesaistei no Rīgas domes. Salas kungs ziņoja, ka ir izveidota Reitinga komisija, tomēr joprojām nav pabeigts darbs pie iecerētās pārejas uz ELO sistēmu. Vēl Valdes loceklis J. Sala ziņoja, ka 2023. gadā tika sakārtota sistēma starp LBF un sacensību organizatoriem. Piedevām LBF mājaslapā badminton.lv ir ietverta pilnīga informācija par spēlētāju licenču maksām, kā arī ir uzsākts darbs pie klubu un spēlētāju reģistrācijas.

Turpinājumā Valdes loceklis U. Krastiņš darīja zināmu, ka 2023. gadā ir pieņemts jauns Treneru komisijas nolikums, kas piešķir autonomiju licencētiem treneriem. Treneru komisija tādējādi ir izveidojusi kritērijus spēlētāju izlasei un sniegusi viedokli par izmaiņām saistībā ar klubu un spēlētāju reģistrāciju. Viņš arī iepazīstināja ar paveikto Shuttle time programmā un ieplānoto 2024. gadā. Visbeidzot viņš informēja par LBF dalību Eiropas Badmintona konfederācijas parabadmintona projektā, kas tika iesākta 2023. gada nogalē un turpināsies 2024. gadā.

Pirms gada ievēlētais Valdes loceklis I. Petrovskis informēja par izdarīto badmintona popularizēšanā, proti, 2023. gadā piecās Latvijas pašvaldības norisinājās Pasaules badmintona diena. I. Petrovskis turklāt informēja par noorganizēto tiesnešu semināru un paveikto turnīrā Victor Latvia International.

Valdes ziņojumu noslēdza LBF Valdes priekšsēdētājs V. Bajārs. Valdes priekšsēdētājs atgādināja par priekšsēdētāja diviem svarīgākajiem uzdevumiem – uzraudzīt notikumus, un motivēt federācijas amatpersonas, kad mazinās viņu motivācija. Atskatoties uz 2023. gadu, Bajāra kungs norādīja, ka LBF jau otro gadu turpina darbu bez apmaksātiem darbiniekiem. Valdes priekšsēdētājs informēja biedrus, ka 2024. gadā valsts piešķirtais finansējums no Izglītības un zinātnes ministrijas ir 25030 eiro, tādēļ kopumā 2024. gadā būs neliels finansējuma samazinājums, salīdzinot ar 2023. gadu, lai gan sportistu skaits un aktivitāšu skaits ir palielinājies. V. Bajārs darīja zināmu, ka sākotnējais IZM piedāvājums bija tikai 10 000 eiro, šajā ziņā Valdes priekšsēdētājs V. Bajārs atstāstīja par LBF Valdes saraksti un pārrunām ar IZM, kas lika veikt korekcijas ministrijas piedāvātajā sākotnējā aprēķinā par labu LBF. V. Bajārs, informējot par paredzēto valsts līdzekļu izmantojumu, turklāt norādīja, ka LBF turpinās rīkot treniņnometnes, kā arī starptautisko turnīru Victor Latvia International, lai gan šogad ir samazinājies Rīgas domes finansējums un IZM pagaidām nav izsludinājusi konkursu starptautiskām sacensībām Rīgā. Pozitīvā ziņa Valdes priekšsēdētāja ieskatā tomēr ir tāda, ka šogad ir iecerēti divi starptautiskie U17 turnīri.

LBF Valdes priekšsēdētājs V. Bajārs akcentēja, ka, lai nākamgad LBF saņemtu lielāku valsts finansējumu, ir īpaši jāstrādā pie licencēto bērnu un jauniešu skaita pieauguma. Viņš darīja zināmu biedriem, ka ministrija finansējuma sadalē ir izvēlējusies formālu pieeju, proti, netiek ņemtas vērā sacensības, kuru nolikumā par rīkotāju nav minēta “LBF” un aicina biedrus un sacensību rīkotājus no tā izdarīt atbilstošus secinājumus.

Noslēgumā LBF Valdes priekšsēdētājs īpaši uzaicināja biedrus būt aktīvākiem un norādīja, ka ikvienam biedram ir jāpieliek roka kopējā darbā.

Licenču maksu reforma 2025. gadā
Sēdes turpinājumā tika apstiprināti vienīgi biedru kompetencē ietilpstoši jautājumi - proti, tika pieņemti lēmumi par biedra naudu un licenču maksām. Uzreiz jānorāda, ka biedru apmaksas apmērs 2024. gada saglabājas iepriekšējais - 50 eiro gadā no dalīborganizācijas. 2024. gadā nemainīsies arī licenču maksas.

Valde tomēr ierosināja - un biedri piekrita - mainīt licenču maksas tarifus, sākot no 2025. gada. Par šo jautājumu notika viedokļu apmaiņa, kurā aktīvi iesaistījās visi klātesošie.

Apspriestās izmaiņas licenču maksā ir aplūkojamas šajā tabulā:

Diskusijā par licenču maksu 2025. gadam izskanējušie viedokļi bija savstarpējoši papildinoši - tas, šķiet, izskaidro lielo vienprātību balsojumā - par 14, pret neviens, atturās 1. Kāds no biedriem šajā balsojumā nepiedalījās. 

Viedokļu apmaiņā kā pirmais uzstājās Valdes loceklis Jānis Sala, lai prezentētu priekšlikumu, izveidot Amatieru Badmintona apvienības (ABA) klubiem, kas nav reģistrējušies kā LBF un noteikt statusu "Klubs nav noteikts" (KNN) spēlētājiem, kas nav piederīgi ne pie viena kluba. J. Sala argumentēja, ka Federācijai ir būtiski pamudināt šos klubus iestāties federācijā, vienlaikus ir saprotams, ka reģistrēt biedrību nozīmē apgrūtinājumus. Arī pie klubiem nepiederīgus spēlētājus noteikti nevajag pazaudēt, tomēr viņi ir jāmudina iestāties klubos. Šo iemeslu dēļ, sākot no 2025. gada, būtu jāpaaugstina licenču maksa spēlētājiem, kas ir piederīgi LBF nereģistrētiem klubiem, vai arī nav piederīgi nevienā klubā. 2024. gadā maksa nav jāpaaugstina.

Iesākumā biedri un Valde apspriedās par licenču maksas celšanas lietderības apsvērumiem. BK “Saulrīti” pārstāvis A. Romka jautāja, cik ir šādu "KNN" spēlētāju, J. Sala atbildēja, ka vīriešu reitingā tādu ir zem 20. Talsu Novada Sporta skolas pārstāvis E. Kviesis jautāja, vai arī tagadējās – 2024. gadā iecerētās licenču maksas nav par zemu. Savukārt BK “Rīga” pārstāvis T. Preinbergs jautāja, vai šāds neliels pieaugums no licences maksu ieņēmumiem atrisinās problēmu kopumā – vai tas kādu pamudinās iestāties federācijā un vai licenču ieņēmumi segs pieaugošās izmaksas reitinga sistēmas uzturēšanai. Valdes loceklis J. Sala atbildēja, ka tas ir tikai pirmais solis. Piemēram, iecerētajai ELO sistēmai būs lielākas izmaksas. BK “Valmiera” un Valmieras novada sporta skolas pārstāvis U. Ābeltiņš norādīja, ka peļņa ir jāņem no sacensību maksas. Jau minētais E. Kviesis uz to norādīja, ka šādi federācija iedzīvotos uz sacensību organizētāju darba rēķina. Uz ko J. Sala norādīja, ka sacensību rīkotājam nekas neliegtu attiecīgi pacelt sacensību maksu. Rīgas Skolēnu Pils pārstāvis P. Gureckis norādīja, ka lielāks spēlētāju skaits nozīmēs lielāku valsts finansējumu. Viņa ieskatā licenču maksas pieaugums nenozīmēs, ka samazināsies dalībnieku skaits sacensībās. Savukārt, Gunārs Lūsveris, bez pārstāvības tiesībām, jautāja, vai ir zināms, cik lieli papildu ieņēmumi tiktu gūti no licenču maksas celšanas. uz ko J. Sala atbildēja, ka pašlaik ieņēmumi no licenču maksām ir 1200/1300 eiro gadā. Pieaugums nestu apmēram 1500 eiro gadā.

Viedokļu apmaiņas turpinājumā “RTU sports” pārstāve Sanita Sveile sniedza dažus juridiskas dabas apsvērumus. Sveiles kundze norādīja, ka attiecībā uz iespēju celt licenču maksas jau 2024. gadā - juridiski, ja lēmumu pieņemtu šodien, tas arī stātos spēkā ar šodienu. Tie kas jau ir samaksājuši, būs uzvarētāji. Kā uz to skatīsies pārējie? Viņa piebilda, ka ir tiesa, ka cenas visur ir pieaugušas. Tādēļ svarīgi ir laikus informēt spēlētājus. Piemēram, "RTU Sports" pārstāvei labi pazīstamajā galda tenisā pastāv daudz iespēju, kā nomaksāt licences maksu. Galda tenisa federācijā arī bija plašas diskusijas par šo jautājumu. Visbeidzot Sveiles kundze norādīja, ka arī Latvijas Galda tenisa federācijā 2025. gadā tiks celta licences maksa.

Diskusijas noslēgumā tika panākts konsenss par nepieciešamību celt licences maksas no 2025. gada. Šajā ziņā Romkas kungs piedāvāja dubultot licences maksu ar 2025. gadu, viņam pievienojās arī RSP pārstāvis Pauls Gureckis. Valdes priekšsēdētājs V. Bajārs lika priekšā 2024. gadā licenču maksu negrozīt, to darot 2025. gadā. Ievērojot piesardzīgāku toni, BK “Sigulda” pārstāvis A. Gureckis norādīja, ka lielākās organizācijās, piemēram, sporta skolās šādā gadījumā būs jāmaksā divkāršs rēķins. Viņam pievienojās Siguldas novada sporta skolas pārstāve K. Putniņas kundze, norādot, ka nav zināms, vai sporta skolai būs iespējas turpināt apmaksāt visu audzēkņu licenču maksas, tādējādi šīs izmaksas, iespējams, būs jāuzņemas vecākiem. Šīs piesardzīgākās piebildes gan neizrādījās nepārvaramas, jo abu minēto organizāciju pārstāvju balsojums nebija noraidošs.

Gada pārskata apstiprināšana un revidenta ziņojums
Nobeigumā jāpiemin, ka viens no kārtējās biedru sapulces uzdevumiem ir apstiprināt Federācijas gada pārskatu un uzklausīt revidenta ziņojumu. Varam konstatēt, ka biedri vienbalsīgi apstiprināja Federācijas 2023. gada pārskatu un arī revidenta ziņojums bija atzinīgs. Varam tomēr informēt par revidenta piebildi, kas nav ietverta revidenta ziņojumā, taču kuru revidents nolasīja biedru un Valdes zināšanai. Revidents ieteica turpmāk ar Valdes lēmumu legalizēt nosacījumus par to, kā federācijas līdzekļi tiek sadalīti spēlētāju dalībai starptautiskos turnīros. Tas novērstu pretenziju izvirzīšanu, kādas ir tikušas izteiktas 2023. gadā. Revidenta ieskatā līdzekļu līdzšinējā izmantošana ir bijusi pamatota un saprotama, līdz ar to atzinumā, viņas ieskatā šo ieteikumu nebija lietderīgi ietvert.

27.03.2024